Par pamatu autore paņēma substrātu no piezīmju grāmatiņas, tos var aizstāt ar biezu kartonu.
Piestiprinot tālrunim substrātu, autors izgrieza lietas sagataves, neaizmirstot veikt caurumus skaļrunim un kamerai.
Izgatavojis šādas sagataves.
Autore tos novietoja uz ādas gabala un apņēma pildspalvu ar 1 cm malu.
Un izgriezt to.
Tad es pielīmēju sagataves Nr. 2 un šauras līdz ādas griezumam.
Un vāka priekšpusē, kur atradīsies tukšums zem nr.1, autors iespiedīs. Lai to izdarītu, viņš izdrukāja nākotnes reljefa zīmējumu un pārsūtīja to uz pamatnes gabalu.
Un izgriezt to.
Tad pielīmē to pie sagataves Nr. 1.
Āda vietā, kur tiks pielīmēta sagatave, autore tās aizmugurē bagātīgi samitrināta ar spirtu.
Tad viņš uz apstrādājamās detaļas uzklāja līmi un līmēja to vietā.
Tad priekšējā pusē, kur viņš samitrināja ar spirtu, viņš sāka labi spiest iespiedumu.
Vienlaicīgi izmantojot improvizētus rīkus.
Tāds reljefs notika ar viņu.
Tad viņš ielīmēja pēdējo tukšu.
Tad autore nokavēja visas malas ar līmi un saliecās uz iekšu.
Stūros, pirms saliekšanas, autore nogrieza lieko ādu, lai nebūtu grumbu.
Tad viņš izgriezis caurumus kamerai un skaļrunim.
Palaidis garām ar līmi, viņš salika šīs vietas iekšpusē.
Tālāk autore noapaļoja malas starp pirmo un trešo sagatavi.
Tad viņš paņēma vēl vienu ādas gabalu korpusa iekšpusei.
Uzliekot tam pārsegu, riņķo ap rokturi gar kontūru un izgrieza to.
Lai glabātu kartes, autors, pievienojot karti, atzīmēja vietu tām.
Autore veica to pašu procedūru vāka vidusdaļā.
Tad viņš ar nazi izveidoja slotu.
Lai augšējās kārtis neizdotos, autore paņēma divus plāna auduma gabalus.
Es ievietoju karti slotā, nostiprinot to ar saspraudi, viņš atzīmēja vietas, kur plāni salvetes tiks salīmētas.
Tad viņš izņēma karti un pielīmēja vienu auduma malu zem slota.
Un viņš pielīmēja tā otro malu virs slota.
Viņš veica līdzīgu darbību augšējās kartes vāka vidū.
Zem rēķiniem autore izgriezusi šādu kabatu no ādas.
Tad uz šīs kabatas ar adatas un lineāla palīdzību autors izveidoja caurumus ar intervālu 3 mm. Lai kabatas zibspuldze būtu nevainojama un bez lielām grūtībām.
Tad viņš paņēma kaprona pavedienu.
Es no tā izgriezu gabalu un abus galus vītņoju adatām.
Un viņš sāka šūt, kā parādīts attēlā.
Tad autore norādītajās vietās līmēja mazus neodīma magnētus.
Tālāk autore no ādas nogrieza divus identiskus taisnstūrveida gabalus un vispirms tos salīmēja, pēc tam sašuva. Tā būs aizdare.
Lai aizdare pieliptu pie magnēta, autore uzlika uz malas pusi saliektu metāla plāksnes gabalu un nospieda to uz aizdares.
Autore saka, ka jūs varat izmantot citu iespēju, lai izgatavotu stiprinājumu, ievietojiet magnētu.
Pēc tam, kad autore mēģināja uz aizdares.
Un devās uz vāka iekšpusi. Kopš sākuma autore līmi uzklāja gar vāka malu un tikai uz vienas tā daļas.
Tad es līmēju iepriekš izgrieztu ādu un stūri, kuru viņš sašuva.
Tad viņš izveidoja caurumus šuvei.
Un es viņam jautāju.
Līdzīgi atlikušās daļas vispirms līmē, pēc tam caurumus un tikai pēc tam šuj.
Tālruņa stiprinājumus var izgatavot no elastīgiem gabaliņiem, kā parādīts attēlā.
Bet autore izmantoja stiprinājumus no savas vecās lietas. Viņš to vienkārši iestrēdza.
Un tāds maciņš iznāca no autora.
Pēc autora domām, šāda vāka ietilpība ir četras kartes un līdz desmit rēķiniem, un, protams, tālrunis.
Paldies visiem, ka skatījāties, es ceru, ka jums patika. Līdz nākamajam rakstam.